Dārgā Aleksandra,

 

Dažreiz šķiet, ka laika paliek tik maz, ka mums ir jāskrien un jāpaspēj viss, pirms mūsu saprātus pievieno lielajam apziņas laukam. Daži to sauc par paradīzi, citi tic, ka pārdzimstam jaunā veidolā. Varbūt pat citā pasaulē. Taču es novēlu Tev atcerēties to, ka katra diena ir īpaša, un tās visas pieder Tev. Seko savai sirdij, savām vēlmēm un jūtām, jo galu galā mēs esam tikai mēs paši. Neviens Tavā vietā šo dzīvi nenodzīvos, tāpēc mums ir jābūt mazliet egoistiskiem, savtīgiem un nekaunīgiem. Bet ne ļauniem. To es Tev novēlu. Tev, mans mīļais jaunais cilvēciņ, kuru man laimējies pazīt uz šīs pasaules. Es novēlu Tev dzīvot katru dienu, darīt to, ko sirds vēlas. Novēlu nepazust lielajā dzīves skrējienā un būt patiesi laimīgai. Izbaudīt sekundes, nopūtas, garšas un malkus no saldākajiem nektāriem. 

 

Mūžīgi Tavs,

Eduards